Šī fotosesija man ir ļoti īpaša, jo pavisam neplānoti tā man ļāva saprast, ko darīšu tālāk.
Jau ilgu laiku nevarēju sapsrast, ko darīt ar tikko dzimušo mazulīšu fotosesijām.
Biju sapratusi, ka pāris gadus atpakal Latvijā ienākušais veids, kādā bildēt mazos, nav īsti mans.
Likt groziņos, tīt audumiņos, iekārtot dažādās pozās utml. man liekas bezgala mīļi un jauki,
bet sapratu, ka man pašai tomēr gribas kaut ko citādāku.
Un šī fotosesija to palīdzēja saprast: vēlos fotografēt skaistas un mīļas bildes no mazā cilvēciņa pirmajām dzīves dienām un nedēļām mazliet dokumentālākā noskaņā.
Neuztraukties, ka mazais neaizmieg, ļaut viņam būt kopā ar vistuvākajiem, piefiksēt bučas
un bučiņas, dažādās mīmikas, skaistos kopā būšanas mirkļus,
ja māmiņa vēlas- neaizmirstamos barošanas momentus, kas ir tik īpaša tuvība māmiņai ar bērniņu.
No comments:
Post a Comment