Apkārt tik daudz sniega, nebeidzami svētki darba vietās, skolās u.c., dažnedažādas runas par nākotni, joņošana pa veikaliem, dāvanu drudzis, nepabeigto un pusdarīto darbu kalni...un..un..!!! Tieši tamdēļ arī es apstājos un vakar iedvesmas pārņemta, radīju šīs mierpilnās ziemas noskaņas bildes. Tā, lai gribētos apstāties, padomāt, nopurināt nesvarīgo kā sniegu no drēbēm nost. Un galu galā, mēs taču sirdī labi zinām,ka nekas tāds šajās dienās nenotiks, neskatoties uz to,ka šo vēsti tirgo kā preci. Īstā vēsts,kas mums jādzird ir prieka vēsts, ka Pestītājs dzimis, lai glābtu mūs. Vai Tu to sadzirdēji:)?
2 comments:
Psakaini skaisti Lauriņ :) Tu jau atkal esi uzbūrusi miera pilnu stāstu - nepieciešamu šo dienu virpulī, kādā, šķiet, katrs pēdējā laikā tiek savā veidā ierauts.
jā, Daigu, es laikam radīju to sev pirmskārt. Lai piedzivotu- rest and be thankful
Post a Comment